Viestarts Aistars
(Watercolor)
Wednesday, June 29, 2005
Friday, June 24, 2005
Wednesday, June 15, 2005
"Zemgales Zinas" (News from Zemgale)
Dāvanas jaunības pilsētai
Guntis Švītiņš
Mākslinieks savā mājā Kalamazū 1997. gadā.
Amerikā dzīvojošais latviešu mākslinieks Viestarts Aistars domās un sirdī allaž ir dzimtenē un pēdējo divu gadu laikā kā uzmanības zīmi vairākkārt dāvinājis savus akvareļus Jelgavai. Nav bijis viegls viņa garais ceļš svešumā, bet patiesi saviļņojoša bijusi katra viesošanās reize Latvijā.
Pirms 60 gadiem Latvijas vēsturē risinājās dramatiski notikumi, kas būtiski ietekmēja mūsu tautas pastāvēšanas gaitu. Otrā pasaules kara noslēgums līdz ar padomju karaspēka ienākšanu mūsu zemē piespieda daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju doties bēgļu gaitās un meklēt patvērumu svešās zemēs. Šajos gadu desmitos daudzkārt mainījušās attiecības starp Latvijā palikušajiem un trimdā dzīvojošajiem latviešiem. Varam saskatīt gan atsvešināšanās un noslēgtības gadus, gan uzmanīgas tuvināšanās brīžus, gan nesavtīgu palīdzību un nozīmīgu kultūrvēsturisku vērtību, dokumentu ieplūšanu jau neatkarīgas Latvijas arhīvos, muzejos un bibliotēkās.
Starp bēgļiem bija daudz jelgavnieku, un 1944. gada vasaras nogalē svešumā devās arī Valsts Jelgavas Skolotāju institūta direktors rakstnieks Ernests Aistars (īstajā vārdā Anševics) ar ģimeni. Ceļš svešumā aizveda uz Fišbahas bēgļu nometni Vācijā, bet 1949. gadā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur par apmešanās vietu tika izvēlēta Čikāga. Rakstnieka dēli Viestarts un Janis savai dzīvei izvēlējās mākslinieka gaitas. Abi beiguši Čikāgas Mākslas institūtu. Šoreiz ielūkosimies Viestarta Aistara radošajā darbā un viņa sasaistē ar Jelgavu.
No pirmās takas līdz stabilam ceļam mākslā
Pirmās iemaņas mākslā Viestarts apguva, dzīvojot Fišbahā, kur mācījās Jāņa Šternberga un Jāņa Zuntaka grafikas kursos, bet 1951. gadā sāka studijas Čikāgas Mākslas institūtā. Mācības gan pārtrauca karadienests, bet arī šajā apstāklī bija savs labums, jo kādu laiku kareivis pienākumu pildīja Francijā. Tā radās iespēja apmeklēt muzejus un iepazīties ar kultūras pieminekļiem klātienē. 1958. gadā Viestarts Aistars ieguva mākslinieka grādu un sāka patstāvīgas gaitas radošajā darbā. Drīz vien iezīmējās viņa atšķirīgā pasaules uztvere, salīdzinot ar citiem tā laika jaunajiem latviešu māksliniekiem, piemēram, Vitautu Sīmani, Marku Barenu un citiem, kas absolvējuši Čikāgas Mākslas institūtu. 60. gadu sākumā lielais vairums mākslinieku aizrāvās ar ekspresionismu, bezpriekšmetu mākslu un dažādiem eksperimentiem, bet Viestarts turējās pie reālisma un skatītāju uzrunāja vienkārši saprotamā valodā. Motīvu izvēle galvenokārt saistījās ar dzimteni – latvietes dažādu novadu tautastērpos, iztēles gleznas par Latvijas ainavām. Dzīvojot Kalamazū Mičiganas pavalstī gleznotājs allaž aktīvi piedalījās latviešu mākslinieku darbu izstādēs, bet vēlāk arī iesaistījās amerikāņu mākslas skatēs. Tajās viņš galvenokārt demonstrēja akvareļus ar romantiskām ainavām, kurās skatāma jūra, ezeri vai strauti.
Rīkoties saskaņā ar sirdsbalsi
Kopš Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, Viestarta domas arvien ciešāk saistījās ar dzimteni un Jelgavu. Centieni satuvināt savas sajūtas, domas un patieso piederību Aistaru ģimene īstenoja dāvinājumā. 1993. gadā Jelgavas Zinātniskā bibliotēka saņēma vairāk nekā 140 glabāšanas vienību – Ernesta Aistara rakstu, referātu, recenziju kserokopijas, fotogrāfijas, grāmatu kopijas, Viestarta Aistara akvareļus, personālizstāžu sarakstu, recenzijas, gleznu fotoreprodukcijas un meitas dzejnieces Zintas Aistaras dzejoļus mašīnrakstā.
Kopš 1997. gada, kad visai prozaiskā vietā – Kalamazū lielveikalā «Meijer» – iepazinos ar Viestartu, mūs vieno draudzīga sarakste. Vienā no savām vēstulēm mākslinieks rakstīja: «Man galvā arī tāda klusa doma, ka vajadzētu sameklēt kādus kontaktus sakarā ar iespējām savus labākos darbus pārsūtīt uz Latviju. Nenoliedzami kļūstu arvien vecīgāks, nevarīgāks, kad jāsāk domāt par mantojuma atstāšanu.» Pārlūkojot piemērotas vietas Jelgavā, kas varētu būt ieinteresētas šāda radošā mantojuma saņemšanā un glabāšanā, 2003. gada vasarā apciemoju Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, kas atrodas bijušā Skolotāju institūta ēkā un līdz ar to ir arī Aistaru ģimenes pēdējā mājvieta mūsu pilsētā. Ar fakultātes dekāni Andu Vītiņu risinājās izprotoša un labestīga saruna, ar prieku tika uzņemta ziņa par dāvinājumu. Drīz vien arī 10 akvareļu tika nodots dekāna vietniekam Aigaram Kizikam, kas lieliski veica to ielogošanu un izvietošanu telpās.
Abpusējs prieks
Šovasar Viestarts Aistars ar kundzi viesojās Latvijā un apciemoja skolasbiedrus un draugus Jelgavā, kā arī ar interesi aplūkoja savus darbus LLU Ekonomikas fakultātē. Zēnības dienu mājvietu (bijušo Jelgavas Skolotāju institūtu) kā uzmanīgs gids izrādīja A.Kiziks. Viņš stāstīja par izmaiņām, kas pa šiem gadiem notikušas ēkā. Pēc mākslinieka viesošanās mūsu pilsētā arī Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejs saņēma akvareļu dāvinājumu, kas lieliski papildinās priekšstatu par Viestarta Aistara daiļradi. Muzeja krājumus bagātinās arī divas trīsdesmito gadu fotogrāfijas, kurās skatāmi Jelgavas Skolotāju institūta pedagogi. Šīs laika liecības muzejam dāvina cits bijušais jelgavnieks Richards Rollis no Kalamazū. Viņš pazīstams arī kā dziedošo «Piltenes prāģeru» dibinātājs, vadītājs un ļoti sabiedriski aktīvs cilvēks.
Oktobra sākumā Jelgavas Latviešu biedrībai gleznotājs dāvināja piecus akvareļus cerībā, ka tie daiļos telpas un priecēs acis, kā arī ļaus atcerēties tos jelgavniekus, kas atrodas viņpus okeāna, bet sirdī saudzīgi glabā dzimtenes vārdu. Katra dāvinājuma patiesā vērtība ir raisīt prieku, kas saista gan devēju, gan saņēmēju. Jelgavā tas ir noticis, un mākslinieks Viestarts Aistars visiem sūta savu pateicību par uzmanību.
«ZZ» Nr. 3404., 2004-11-05.
http://www.zz.lv/arhivs.php?lasit=18371
Guntis Švītiņš
Mākslinieks savā mājā Kalamazū 1997. gadā.
Amerikā dzīvojošais latviešu mākslinieks Viestarts Aistars domās un sirdī allaž ir dzimtenē un pēdējo divu gadu laikā kā uzmanības zīmi vairākkārt dāvinājis savus akvareļus Jelgavai. Nav bijis viegls viņa garais ceļš svešumā, bet patiesi saviļņojoša bijusi katra viesošanās reize Latvijā.
Pirms 60 gadiem Latvijas vēsturē risinājās dramatiski notikumi, kas būtiski ietekmēja mūsu tautas pastāvēšanas gaitu. Otrā pasaules kara noslēgums līdz ar padomju karaspēka ienākšanu mūsu zemē piespieda daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju doties bēgļu gaitās un meklēt patvērumu svešās zemēs. Šajos gadu desmitos daudzkārt mainījušās attiecības starp Latvijā palikušajiem un trimdā dzīvojošajiem latviešiem. Varam saskatīt gan atsvešināšanās un noslēgtības gadus, gan uzmanīgas tuvināšanās brīžus, gan nesavtīgu palīdzību un nozīmīgu kultūrvēsturisku vērtību, dokumentu ieplūšanu jau neatkarīgas Latvijas arhīvos, muzejos un bibliotēkās.
Starp bēgļiem bija daudz jelgavnieku, un 1944. gada vasaras nogalē svešumā devās arī Valsts Jelgavas Skolotāju institūta direktors rakstnieks Ernests Aistars (īstajā vārdā Anševics) ar ģimeni. Ceļš svešumā aizveda uz Fišbahas bēgļu nometni Vācijā, bet 1949. gadā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur par apmešanās vietu tika izvēlēta Čikāga. Rakstnieka dēli Viestarts un Janis savai dzīvei izvēlējās mākslinieka gaitas. Abi beiguši Čikāgas Mākslas institūtu. Šoreiz ielūkosimies Viestarta Aistara radošajā darbā un viņa sasaistē ar Jelgavu.
No pirmās takas līdz stabilam ceļam mākslā
Pirmās iemaņas mākslā Viestarts apguva, dzīvojot Fišbahā, kur mācījās Jāņa Šternberga un Jāņa Zuntaka grafikas kursos, bet 1951. gadā sāka studijas Čikāgas Mākslas institūtā. Mācības gan pārtrauca karadienests, bet arī šajā apstāklī bija savs labums, jo kādu laiku kareivis pienākumu pildīja Francijā. Tā radās iespēja apmeklēt muzejus un iepazīties ar kultūras pieminekļiem klātienē. 1958. gadā Viestarts Aistars ieguva mākslinieka grādu un sāka patstāvīgas gaitas radošajā darbā. Drīz vien iezīmējās viņa atšķirīgā pasaules uztvere, salīdzinot ar citiem tā laika jaunajiem latviešu māksliniekiem, piemēram, Vitautu Sīmani, Marku Barenu un citiem, kas absolvējuši Čikāgas Mākslas institūtu. 60. gadu sākumā lielais vairums mākslinieku aizrāvās ar ekspresionismu, bezpriekšmetu mākslu un dažādiem eksperimentiem, bet Viestarts turējās pie reālisma un skatītāju uzrunāja vienkārši saprotamā valodā. Motīvu izvēle galvenokārt saistījās ar dzimteni – latvietes dažādu novadu tautastērpos, iztēles gleznas par Latvijas ainavām. Dzīvojot Kalamazū Mičiganas pavalstī gleznotājs allaž aktīvi piedalījās latviešu mākslinieku darbu izstādēs, bet vēlāk arī iesaistījās amerikāņu mākslas skatēs. Tajās viņš galvenokārt demonstrēja akvareļus ar romantiskām ainavām, kurās skatāma jūra, ezeri vai strauti.
Rīkoties saskaņā ar sirdsbalsi
Kopš Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, Viestarta domas arvien ciešāk saistījās ar dzimteni un Jelgavu. Centieni satuvināt savas sajūtas, domas un patieso piederību Aistaru ģimene īstenoja dāvinājumā. 1993. gadā Jelgavas Zinātniskā bibliotēka saņēma vairāk nekā 140 glabāšanas vienību – Ernesta Aistara rakstu, referātu, recenziju kserokopijas, fotogrāfijas, grāmatu kopijas, Viestarta Aistara akvareļus, personālizstāžu sarakstu, recenzijas, gleznu fotoreprodukcijas un meitas dzejnieces Zintas Aistaras dzejoļus mašīnrakstā.
Kopš 1997. gada, kad visai prozaiskā vietā – Kalamazū lielveikalā «Meijer» – iepazinos ar Viestartu, mūs vieno draudzīga sarakste. Vienā no savām vēstulēm mākslinieks rakstīja: «Man galvā arī tāda klusa doma, ka vajadzētu sameklēt kādus kontaktus sakarā ar iespējām savus labākos darbus pārsūtīt uz Latviju. Nenoliedzami kļūstu arvien vecīgāks, nevarīgāks, kad jāsāk domāt par mantojuma atstāšanu.» Pārlūkojot piemērotas vietas Jelgavā, kas varētu būt ieinteresētas šāda radošā mantojuma saņemšanā un glabāšanā, 2003. gada vasarā apciemoju Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, kas atrodas bijušā Skolotāju institūta ēkā un līdz ar to ir arī Aistaru ģimenes pēdējā mājvieta mūsu pilsētā. Ar fakultātes dekāni Andu Vītiņu risinājās izprotoša un labestīga saruna, ar prieku tika uzņemta ziņa par dāvinājumu. Drīz vien arī 10 akvareļu tika nodots dekāna vietniekam Aigaram Kizikam, kas lieliski veica to ielogošanu un izvietošanu telpās.
Abpusējs prieks
Šovasar Viestarts Aistars ar kundzi viesojās Latvijā un apciemoja skolasbiedrus un draugus Jelgavā, kā arī ar interesi aplūkoja savus darbus LLU Ekonomikas fakultātē. Zēnības dienu mājvietu (bijušo Jelgavas Skolotāju institūtu) kā uzmanīgs gids izrādīja A.Kiziks. Viņš stāstīja par izmaiņām, kas pa šiem gadiem notikušas ēkā. Pēc mākslinieka viesošanās mūsu pilsētā arī Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejs saņēma akvareļu dāvinājumu, kas lieliski papildinās priekšstatu par Viestarta Aistara daiļradi. Muzeja krājumus bagātinās arī divas trīsdesmito gadu fotogrāfijas, kurās skatāmi Jelgavas Skolotāju institūta pedagogi. Šīs laika liecības muzejam dāvina cits bijušais jelgavnieks Richards Rollis no Kalamazū. Viņš pazīstams arī kā dziedošo «Piltenes prāģeru» dibinātājs, vadītājs un ļoti sabiedriski aktīvs cilvēks.
Oktobra sākumā Jelgavas Latviešu biedrībai gleznotājs dāvināja piecus akvareļus cerībā, ka tie daiļos telpas un priecēs acis, kā arī ļaus atcerēties tos jelgavniekus, kas atrodas viņpus okeāna, bet sirdī saudzīgi glabā dzimtenes vārdu. Katra dāvinājuma patiesā vērtība ir raisīt prieku, kas saista gan devēju, gan saņēmēju. Jelgavā tas ir noticis, un mākslinieks Viestarts Aistars visiem sūta savu pateicību par uzmanību.
«ZZ» Nr. 3404., 2004-11-05.
http://www.zz.lv/arhivs.php?lasit=18371
Subscribe to:
Posts (Atom)